Mūsu valdības lietu menedžeris Zoltans Kešs veica interviju ar Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu no Vācijas Brīvo demokrātu partijas. Diskusijas mērķis bija gūt ieskatu viņu uzskatos par Eiropas nākotni, viņu piedāvātajām pieejām pašreizējo izaicinājumu risināšanai un viņu nostāju galvenajos politikas jautājumos.

Kādas ir lielākās problēmas, ar kurām ES šobrīd saskaras?

“Runājot par galvenajiem ārpolitikas un drošības politikas izaicinājumiem, piemēram, atbalstu Ukrainai un Izraēlai, Eiropas Savienība nerunā vienā balsī. Demokrātija un tiesiskums tiek pakļauts arvien lielākam spiedienam visā Eiropā. Radikālās partijas ir plaši pārstāvētas valstu parlamentos, un dažos gadījumos to skaits pieaug. Pilsoņus ES apgrūtina īslaicīgi augsta inflācija, un valsts budžetu apgrūtina augstākas procentu likmes un augošie izdevumi. Vidējie uzņēmumi un rūpniecība cīnās ar pārtrauktām piegādes ķēdēm, augošām izejvielu cenām un iesakņojušos kvalificētu darbinieku trūkumu – arī demogrāfisku iemeslu dēļ. Energoapgāde Eiropas Savienībā ir kā savārstīta sega, un tāpēc tā nav ne droša, ne efektīva. Runājot par visprogresīvākajām tehnoloģijām, kas nepieciešamas, lai ātri pārvarētu krīzes un izveidotu suverēnu un uz nākotni orientētu ES, Eiropa atpaliek starptautiskajā konkurencē. Papildus šiem valsts un Eiropas izaicinājumiem ir arī globāli: cīņa pret nelegālo migrāciju un kontrabandistu bandām, cīņa pret globālo sasilšanu, sistēmu konkurence ar autokrātijām un diktatūrām un aizsardzība pret kiberuzbrukumiem.

Kāds ir jūsu redzējums par Eiropu nākamajā desmitgadē?

“Pirmkārt: Eiropai jākļūst vienkāršākai. Mums tas ietver arī subsidiaritātes principa stiprināšanu. Cilvēkiem ES nevajadzētu asociēt ar pārmērīgu regulējumu vai aizliegumiem, bet ar vienkāršiem, ātriem un saprotamiem mūsdienu problēmu risinājumiem.
Otrkārt: Eiropai jākļūst stiprākai. Pilsoņiem ir jābūt pārliecinātiem, ka Eiropas robežas ir drošas, nelegālā migrācija tiek stingri novērsta, cilvēki, kuriem ir jāpamet valsts, tiek ātri repatriēti, likuma vara tiek konsekventi īstenota visur Eiropā un spēcīga Eiropas armija ir, lai aizsargātu cilvēkus un cilvēki militāras ārkārtas situācijas gadījumā Eiropas intereses ir gatavas darbībai.
Treškārt: Eiropai jākļūst par tirgus ekonomiku. Mūsu ekonomiskais spēks ir izšķirošais faktors sistēmiskā konkurencē ar citiem pasaules reģioniem.“

Kādu jūs redzat AI lomu tuvākajā nākotnē? Ko jūs domājat par tā regulēšanu?

“Es vēlos padarīt ES par karsto punktu mākslīgajam intelektam, kas kalpo cilvēku dzīves iespējām, nevis atņem viņiem spēku. Tāpēc es noraidu gan vēlmes pēc uzraudzības, gan pārregulēšanas fantāzijas. Esmu apņēmies nebirokrātiski un praktiski īstenot Eiropas AI regulu, kas nodrošina inovācijas un aizsargā pilsoņu tiesības. Es aicinu ievērot godīgas izmantošanas principu, pamatojoties uz amerikāņu modeli AI apmācības datiem. Es vēlos stiprināt Eiropas AI ekonomikas konkurētspēju un nodrošināt tiesību īpašniekiem mūsdienīgus monetizācijas modeļus. Vēlos arī izglītībā izmantot mākslīgā intelekta (AI) piedāvātās iespējas. AI lietojumprogrammas var atbalstīt studentu individuālu mācīšanos, izmantojot pielāgotus mācību materiālus. AI piedāvā arī iespēju atvieglot skolotāju slogu. Studentiem pēc iespējas agrāk jāiemāca kompetenti izmantot mākslīgo intelektu, lai sagatavotu viņus darba pasaulei, kuru arvien vairāk ietekmē AI.

Kādu labumu Eiropa gūst no brīvās tirdzniecības līgumiem?

“ES gūtu labumu no ekonomiskās izaugsmes, tehnoloģiju un inovāciju apmaiņas starp līgumslēdzējām pusēm un nostiprinātām diplomātiskajām attiecībām. Arī patērētāji gūtu labumu no brīvās tirdzniecības līgumiem, jo tirdzniecības līgumi paplašina preču un pakalpojumu izvēli patērētājiem un samazina patēriņa cenas, likvidējot vai samazinot tarifus un tirdzniecības barjeras. Tirdzniecības izaugsme var radīt arī darbavietas tādās uz eksportu orientētās nozarēs kā Vācija.“

Daudzi politiķi runā par enerģijas dažādošanu. Kāds ir jūsu ideālais risinājums
viedoklis?

“Ideāls risinājums ir pati dažādošana. Vācijas solo centieni pret mūsu Eiropas partneru interesēm Nord Stream 1 un 2 bija nopietna kļūda. Mūsu atbilde ir kopēja ārējā enerģētikas politika, kas veido enerģētikas partnerības ar uzticamām valstīm. Kodolsintēze piedāvā iespēju nākotnē ražot enerģiju klimatneitrālā un drošā veidā. Es vēlos izveidot inovācijām labvēlīgu tiesisko regulējumu kodolsintēzei ārpus kodoltiesībām, ņemot vērā mazākus šīs tehnoloģijas riskus. Ūdeņradis un sintētiskā degviela piedāvā lieliskas iespējas kā nākotnes enerģijas uzglabāšanas ierīces. Alternatīvās degvielas, piemēram, e-degvielas, būtu jāatļauj gan kā tīru degvielu, gan kā piejaukumu. Iekšdedzes dzinēji paši par sevi nav kaitīgi klimatam, bet drīzāk to darbība ar fosilo kurināmo. Lai vairāk nekā viena miljarda transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinēju autoparku visā pasaulē padarītu klimatam draudzīgāku, mēs paļaujamies uz fosilā kurināmā aizstāšanu ar sintētisko degvielu un apņemšanos izmantot iekšdedzes dzinēju kā daļu no cilvēku mobilitātes. Mēs vēlamies padarīt iekšdedzes dzinējus klimatam draudzīgus, nevis aizliegt tos. Tajā pašā laikā es vēlos paātrināt infrastruktūras un atjaunojamās enerģijas paplašināšanu. Turklāt paredzēts paplašināt elektroenerģijas tīklu starp dalībvalstīm un izveidot Eiropas iekšējo enerģijas tirgu.

Kuram tu dod priekšroku un kāpēc? Inovācija pret regulējumu?

“Kā liberāle es varu viegli atbildēt uz šo jautājumu: mēs vēlamies, lai Eiropa kļūtu par globālu centru revolucionārām inovācijām un progresīvām tehnoloģijām. Inovācijas palielina efektivitāti un elastību, veicina konkurenci, nodrošina radošumu un dinamismu, samazina uzņēmumu izmaksas un ļauj izvairīties no liekas birokrātijas.