Mūsu valdības lietu vadītājs Zoltans Kešs intervēja Eiropas Parlamenta kandidātu no Zviedrijas Demokrātu partijas. Sarunas laikā tika mēģināts izprast viņu perspektīvas par Eiropas nākotni, stratēģijas, ko viņi iesaka pašreizējo problēmu risināšanai, un viņu nostāju svarīgos politikas jautājumos.

Kādas ir lielākās problēmas, ar kurām ES šobrīd saskaras?

“ES ir jautājumi par nacionālo suverenitāti, pašnoteikšanos un nevēlamām ES interesēm nacionālajā politikā. Robežu un migrācijas krīze un Frontex. Problēmas ar noziedzniekiem, kuri izmanto Šengenu kā noziegumu veidu pāri valstu robežām.

Kāds ir jūsu redzējums par Eiropu nākamajā desmitgadē?

“Mana vīzija ir Eiropa, ko satur mūsu interese par mūsu kopējo tirgu un mūsu kopējām vērtībām, taču tajā pašā laikā to satur savstarpēja cieņa pret mūsu kultūras atšķirībām. Ziemeļeiropa atšķiras no centrālās, rietumu, austrumu un dienvidu daļas, taču mēs esam līdzīgi arī dažos virzienos.

 Kādu jūs redzat AI lomu tuvākajā nākotnē? Ko jūs domājat par tā regulēšanu?

“Pašreizējie mūsdienu mākslīgā intelekta modeļi, kas tiek izstrādāti un kas šobrīd ir aktuāli, būtībā ir valodu modeļi. Viņi var uzņemt milzīgu daudzumu datu kopu, kas satur dažādu informāciju, un daudzo iterāciju dēļ ļoti labi spēj uzminēt, ko konkrētā persona vēlas izspļaut. Tomēr būtībā tas ir jauns veids, kā meklēt un apkopot informāciju, nevis revolucionārāks. Es domāju, ka ES vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem, regulējot jaunas tehnoloģijas, kuras lielākā daļa cilvēku, vismaz ne politiķi, pat nesaprot. Tāpēc es neredzu pašreizējo iemeslu ES vispār īpaši regulēt AI izmantošanu.

Kādu labumu Eiropa gūst no brīvās tirdzniecības līgumiem?  

“Lai būtu pamats: mēs gūstam labumu no brīvās tirdzniecības līgumiem, iespējams, padarot dažus produktus, kuru izcelsme ir ārpus savienības, lētāk importēt. Tās var būt vai nu patēriņa preces, kas paredzētas privātpersonām, vai arī tas var nozīmēt, ka pamatpreces, kas ir paredzētas ražošanai, ir zināmas jēgas. Tomēr tas, protams, var būt arī sarežģītāks par šo.

Daudzi politiķi runā par enerģijas dažādošanu. Kāds, jūsuprāt, ir ideālais risinājums?

“Enerģijas dažādošana pati par sevi nav raksturīgs labums, tā vietā jākoncentrējas gan uz to, lai regulējums būtu enerģētiski neitrāls (tas nozīmē, ka nevajadzētu strādāt pret kādu enerģijas ražošanas veidu vai par to), gan uz negodīgu regulējuma šķēršļu novēršanu fosilā brīvā dabā. enerģijas ražošanas veidi, piemēram, kodolenerģija.

Kuram tu dod priekšroku un kāpēc? Inovācija pret regulējumu?

“Acīmredzot atkarīgs no konkrētā jautājuma, bet kopumā vairāk par labu inovācijai, jo regulējumam ir tendence aizkavēties un kavēt progresu vispārīgā nozīmē. Tomēr dažos gadījumos ir nepārprotama nepieciešamība pēc regulējuma, it īpaši, ja daži uzņēmumi pamatā iegūst monopolus noteiktām tehnoloģijām un, ja tie ir jāregulē, tie kavē inovācijas, spiežot citus tirgus dalībniekus.

Kas jūsu vēlētājiem ir nobažījies saistībā ar Eiropas Savienību?

 “Zviedrijas pilsoņus visvairāk satrauc Eiropas Savienības federalizācijas turpināšanās un tās arvien nevēlamākā interese par nacionālajām politikām, kas acīmredzami nav saistītas ar ES iekšējo tirgu, mūsu kopējo robežu vai Eiropas noziedzības apkarošanu. ES ir jāatgriežas pie īpaša mērķa — būt par brīvās tirdzniecības projektu Eiropā, lai eiropiešu ekonomikām kopumā būtu muskuļi, kas jāliek pretī lielākajām pasaules ekonomikām.

Vai, jūsuprāt, ir prātīgi uzņemt Savienībā vairāk valstu?

“Uzņemt vairāk valstu savienībā nav raksturīgi. Manuprāt, pirmkārt, ir jābūt skaidrai kultūras saiknei ar Eiropas vēsturi un identitāti, un valstij ir jādalās šajās vispārējās Eiropas vērtībās. Otrkārt, tām pašām prasībām, kas tika izvirzītas iepriekšējām dalībvalstīm, piemēram, ekonomikas stabilitātei, labam tiesiskumam un tamlīdzīgi, ir jābūt stingrām, un tās nevar ignorēt nevienai valstij, kura vēlas pievienoties savienībai.”