fbpx
Meklēt
Aizveriet šo meklēšanas lodziņu.

Aptauja

Šajā lapā ir sniegti aptaujas jautājumi, kā arī detalizēti paskaidrojumi par katru atbildi un atbilstošie piešķirtie punkti. Mūsu mērķis ir vairot skaidrību gan kandidātiem, gan vēlētājiem, noskaidrojot, kāpēc izvēlētās atbildes visvairāk atbilst patērētāju izvēlei un brīvībai Eiropas Savienībā. Mūsu mērķis ir uzsvērt priekšrocības, ko sniedz politikas, kas ir saskaņotas ar šīm atbildēm patērētājiem. Metodoloģija ietvēra vienkāršu atbilžu variantu aptauju, kurā tika risinātas Eiropas patērētāju galvenās problēmas, tostarp inflācija, mobilitātes izmaksas, inovācija, pārtikas piegādes ilgtspēja, patērētāju brīvība, kaitējuma mazināšanas politika, digitālā brīvība un tirdzniecība.

Q1:

Lai sasniegtu 2030. gada ES klimata mērķus, mums būs jāsasniedz 100% oglekļa neitrāli enerģijas avoti. Kā tas būtu jāpanāk?

A

Valsts subsīdijas

0

Punkti

B

Privātās investīcijas no Eiropas uzņēmumiem

5

Punkti

C

Privātās investīcijas no ārvalstīm

5

Punkti

D

Gan B, gan C

10

Punkti

Ir svarīgi apsvērt visefektīvāko pieeju, lai sasniegtu ES 2030. gada klimata mērķus, proti, 100% oglekļa neitrālu enerģijas avotu sasniegšana. Patērētāju izvēles atbalstītājs atzītu, ka konkurences veicināšana un brīvā tirgus iekļaušana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu pārpilnību un pieejamību patērētāju dzīvē. Kandidāti, kuri izvēlējās “A-štata meitasuzņēmumus”, par šo jautājumu nesaņēma punktus, jo valdībai piederošie uzņēmumi mēdz būt mazāk efektīvi, tos apgrūtina birokrātija un bieži vien piegādā zemākus produktus un pakalpojumus par augstākām izmaksām. Turklāt šīs valstij piederošās struktūras paļaujas uz nodokļu maksātāju naudu, veicinot neefektivitāti un uzliekot papildu finansiālu slogu patērētājiem ar nodokļu palīdzību.

Optimālais ceļš uz 100% oglekļa neitrālu enerģijas avotu iegūšanu ir privātajos ieguldījumos. Kandidāti, kuri izvēlējās “B-Privātie ieguldījumi no Eiropas firmām” vai “C-Privātie ieguldījumi no ārvalstīm”, par atbildēm saņēma 5 punktus. Tomēr visslavenākā atbilde ir “D-Both un C”, kas ieguva 10 punktus. Šis rādītājs uzsver, cik svarīgi ir apvienot gan Eiropas, gan ārvalstu uzņēmumu privātās investīcijas kā dzīvotspējīgāko stratēģiju vērienīgo klimata mērķu sasniegšanai līdz 2030. gadam.

2. jautājums:

Lai sasniegtu ES klimata mērķus 2030. gadam un saglabātu benzīna cenas pieejamību, ES iestādēm būtu jāpiespiež dalībvalstis:

A

Zemāki benzīna nodokļi

10

Punkti

B

Paaugstināt benzīna nodokļus

0

Punkti

C

Reklamēt elektriskos transportlīdzekļus

0

Punkti

D

Gan B, gan C

0

Punkti

No patērētāju izvēles un patērētāju brīvības viedokļa ir ļoti svarīgi apsvērt politikas ietekmi uz indivīdu pirktspēju un izvēles brīvību. Benzīna nodokļi tieši ietekmē degvielas izmaksas, kas savukārt ietekmē patērētāju iespējas atļauties transportu un citas preces un pakalpojumus, kas ir atkarīgi no degvielas cenām. Benzīna nodokļu pazemināšana atbilst patērētāju izvēles principiem, ļaujot indivīdiem pieņemt lēmumus, pamatojoties uz viņu vēlmēm un ekonomiskajiem apstākļiem. Tas veicina pieejamību, samazinot finansiālo slogu patērētājiem, jo īpaši tiem, kuriem ir zemāki ienākumi, kurus var nesamērīgi ietekmēt augstākas degvielas izmaksas. Turklāt zemāki nodokļi rada konkurētspējīgu tirgus vidi, kurā patērētāji var izvēlēties starp dažādiem transporta veidiem, tostarp ar benzīnu darbināmus transportlīdzekļus un alternatīvas, piemēram, elektriskos transportlīdzekļus.

Kandidāti, kuri izvēlējās “A. Zemāki benzīna nodokļi” atzīst, cik svarīgi ir līdzsvarot vides mērķus ar patērētāja pieejamību un izvēles brīvību. Politikas veidotāji var veicināt taisnīgāku un ilgtspējīgāku enerģētikas pāreju, par prioritāti izvirzot pasākumus, kas samazina ekonomisko spriedzi patērētājiem, vienlaikus veicinot klimata mērķu sasniegšanu.

3. jautājums:

Kādas tehnoloģijas ES dalībvalstīm būtu jāveicina, lai veicinātu enerģijas pieejamību un ilgtspējību?

A

Kodolenerģija

5

Punkti

B

Ūdeņradis

0

Punkti

C

Vējš un saule

0

Punkti

D

Viss iepriekš minētais

10

Punkti

Dažādu energotehnoloģiju veicināšana piedāvā indivīdiem vairāk iespēju un elastību, lai apmierinātu savas enerģijas vajadzības, vienlaikus saglabājot pieejamību un ilgtspējību.

Izvēloties “D. Viss iepriekš minētais” atzīst, cik svarīgi ir apsvērt vairākus veidus, kā panākt enerģijas pieejamību un ilgtspējību. Kodolenerģija nodrošina uzticamu un zemu oglekļa emisiju elektroenerģijas avotu, nodrošinot enerģijas tīkla stabilitāti un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ūdeņraža tehnoloģija nodrošina potenciālus enerģijas uzglabāšanas un transportēšanas risinājumus, veicinot dekarbonizācijas centienus. Vēja un saules enerģija ir atjaunojamie enerģijas avoti, kas var palīdzēt samazināt atkarību no fosilā kurināmā un mazināt ietekmi uz vidi. Veicinot šīs tehnoloģijas, ES dalībvalstis dod patērētājiem iespēju izdarīt apzinātu izvēli, pamatojoties uz viņu vēlmēm, vajadzībām un vietējiem apstākļiem. Šī pieeja veicina konkurenci un inovācijas enerģētikas nozarē, samazinot izmaksas un veicinot tehnoloģiju attīstību. Turklāt daudzveidīgs enerģijas sadalījums uzlabo energoapgādes drošību, samazinot atkarību no jebkura atsevišķa enerģijas avota vai tehnoloģijas.

4. jautājums:

Kādam vajadzētu būt ES brīvās tirdzniecības līgumu mērķim?

A

Pārtikas drošība

0

Punkti

B

Cilvēktiesības

0

Punkti

C

Vispārēja ekonomiskā labklājība

10

Punkti

D

Darba tiesības

0

Punkti

No patērētāju izvēles un patērētāju brīvības viedokļa ES brīvās tirdzniecības nolīgumu primārajam mērķim vajadzētu būt vispārējās ekonomiskās labklājības veicināšanai. Brīvās tirdzniecības nolīgumi atvieglo preču un pakalpojumu apmaiņu starp valstīm, veicinot konkurenci, inovācijas un tirgus efektivitāti, galu galā sniedzot labumu patērētājiem, piedāvājot viņiem plašāku augstas kvalitātes produktu klāstu par konkurētspējīgām cenām.

Izvēloties “C. Vispārējā ekonomiskā labklājība” atzīst brīvās tirdzniecības būtisko lomu patērētāju labklājības un izvēles veicināšanā. Samazinot tirdzniecības šķēršļus un veicinot godīgu konkurenci, brīvās tirdzniecības nolīgumi ļauj patērētājiem piekļūt plašākam preču un pakalpojumu klāstam, tostarp tiem, kas efektīvāk ražoti ārvalstīs. Tas stimulē ekonomikas izaugsmi, darba vietu radīšanu un augstāku dzīves līmeni patērētājiem visā ES.

5. jautājums:

Kādam jābūt ES digitālās politikas galvenajam mērķim?

A

Inovāciju veicināšana

10

Punkti

B

Vairāku Eiropas uzņēmumu izveide

0

Punkti

C

Aizsargājiet datus un lietotāju drošību

5

Punkti

D

Aizstāvēt pret ārvalstu konkurenci

0

Punkti

ES digitālās politikas galīgajam mērķim vajadzētu būt inovācijas veicināšanai. Inovācijas veicina tehnoloģiju attīstību, veicina konkurenci un paplašina patērētāju izvēli, ieviešot jaunus produktus, pakalpojumus un uzņēmējdarbības modeļus.

Izvēloties “A. Inovāciju veicināšana” atzīst digitālo tehnoloģiju transformācijas potenciālu, lai uzlabotu patērētāju dzīvi un veicinātu ekonomisko izaugsmi. Veicinot jauninājumiem labvēlīgu vidi, ES digitālā politika var stimulēt uzņēmējdarbību, ieguldījumus un progresīvu tehnoloģiju attīstību, kas sniedz labumu patērētājiem dažādās nozarēs, tostarp veselības aprūpē, izglītībā un izklaidē. Prioritātes noteikšana inovācijai nodrošina, ka ES digitālā politika maksimāli palielina patērētāju labklājību, virzot uz priekšu tehnoloģisko progresu un paplašinot patērētājiem digitālajā tirgū pieejamās izvēles iespējas.

6. jautājums:

Lai sasniegtu ES Vēža uzveikšanas plāna mērķus, ES dalībvalstīm būtu jāveicina jaunas kaitīgo ieradumu samazināšanas tehnoloģijas, piemēram, elektroniskās cigaretes, karsējamās tabakas produktus un nikotīna maisiņus.

A

Pilnībā piekrītu

10

Punkti

B

Piekrītu

5

Punkti

C

nepiekrītu

0

Punkti

D

Kategoriski nepiekrītu

0

Punkti

Jaunu kaitējuma mazināšanas tehnoloģiju veicināšana atbilst ES vēža apkarošanas plāna mērķim, piedāvājot patērētājiem alternatīvas iespējas tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem. Šīs tehnoloģijas, piemēram, tvaicēšana, karstuma un nedegšanas ierīces un nikotīna maisiņi, ir pierādījušas potenciālu samazināt ar smēķēšanu saistīto kaitējumu, nodrošinot drošākas alternatīvas.

Izvēloties “A. Pilnīgi piekrītu” atzīst, cik svarīgi ir nodrošināt patērētājus ar informāciju un izvēli, lai uzlabotu viņu veselības rezultātus. Veicinot kaitējumu mazinošas tehnoloģijas, ES dalībvalstis var atbalstīt smēķētājus, kuri vēlas atmest vai samazināt tabakas patēriņu, vienlaikus samazinot ar smēķēšanu saistīto negatīvo ietekmi uz veselību. Šo tehnoloģiju prioritātes piešķiršana atbilst patērētāju brīvībai, nodrošinot smēķētājiem dzīvotspējīgas alternatīvas un atbalstot viņu autonomiju, pieņemot apzinātus lēmumus par savu veselību. 

7. jautājums:

Lai samazinātu inflāciju, Eiropas iestādēm būtu jāveicina lielāku publisko līdzekļu pieplūdi, piemēram, no ES Atveseļošanas fonda?

A

Pilnībā piekrītu

0

Punkti

B

Piekrītu

0

Punkti

C

nepiekrītu

5

Punkti

D

Kategoriski nepiekrītu

10

Punkti

Vairāk publisko līdzekļu, piemēram, ES Atveseļošanas fonda, veicināšana inflācijas samazināšanai var būt neefektīva un, iespējams, saasināt inflācijas spiedienu. Lielu valsts līdzekļu iepludināšana ekonomikā var palielināt valdības izdevumus, kas var veicināt inflāciju, palielinot pieprasījumu, attiecīgi nepalielinot preču un pakalpojumu piedāvājumu.

Izvēloties “D. Pilnīgi nepiekrītu” atspoguļo izpratni par ekspansīvas fiskālās politikas iespējamām sekām uz inflāciju un patērētāju pirktspēju. Tā vietā, lai paļautos tikai uz valsts līdzekļiem, Eiropas iestādēm par prioritāti ir jānosaka cenu stabilitāti veicinoši pasākumi, piemēram, piesardzīga monetārā politika un strukturālās reformas, lai palielinātu produktivitāti un konkurētspēju. Noraidot papildu publisko līdzekļu veicināšanu inflācijas samazināšanai, politikas veidotāji par prioritāti var noteikt pasākumus, kas atbalsta ilgtermiņa finanšu stabilitāti un aizsargā patērētājus no cenu pieauguma negatīvās ietekmes. 

Q8: 8. jautājums:

Eiropas Savienības iekšējam vienotam tirgum ir bijusi pozitīva ietekme uz patērētāju brīvības veicināšanu

A

Pilnībā piekrītu

10

Punkti

B

Piekrītu

5

Punkti

C

nepiekrītu

0

Punkti

D

Kategoriski nepiekrītu

0

Punkti

Eiropas Savienības iekšējam vienotajam tirgum ir bijusi galvenā loma patērētāju brīvības veicināšanā, atceļot tirdzniecības šķēršļus, veicinot konkurenci un paplašinot patērētāju izvēles iespējas visās dalībvalstīs.

Izvēloties “A. Pilnīgi piekrītu” atzīst vienotā tirgus pārveidojošo ietekmi uz patērētāju labklājību. Veicinot preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku brīvu apriti, vienotais tirgus ir radījis integrētāku un dinamiskāku ekonomisko vidi, kurā patērētājiem ir lielāka piekļuve dažādiem produktiem un pakalpojumiem par konkurētspējīgām cenām. Veicinot konkurenci un inovācijas, vienotais tirgus ir veicinājis produktu kvalitātes, cenas ziņā un patērētāju tiesību aizsardzības uzlabojumus, tādējādi veicinot patērētāju brīvību ES.

9. jautājums:

ES iekšējā vienotā tirgus mērķim jābūt atklātai konkurencei pāri dalībvalstu robežām

A

Pilnībā piekrītu

10

Punkti

B

Piekrītu

5

Punkti

C

nepiekrītu

0

Punkti

D

Kategoriski nepiekrītu

0

Punkti

Atklātai konkurencei pāri dalībvalstu robežām vajadzētu būt ES vienota iekšējā vienotā tirgus primārajam mērķim. Tirdzniecības šķēršļu likvidēšana un vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšana uzņēmumiem visā ES veicina konkurenci, inovāciju un patērētāju labklājību.

Izvēloties “A. Pilnīgi piekrītu” atspoguļo apņemšanos nodrošināt brīvā tirgus konkurenci un patērētāju izvēli. Nodrošinot, ka uzņēmumi var brīvi un godīgi konkurēt pāri robežām, ES iekšējais vienotais tirgus palielina patērētāju ieguvumus, piedāvājot plašāku preču un pakalpojumu klāstu par konkurētspējīgām cenām. Veicinot vidi, kurā uzņēmumi var attīstīties un patērētāji var piekļūt labākajiem produktiem un pakalpojumiem visā ES, politikas veidotāji var stiprināt patērētāju uzticību vienotajam tirgum un veicināt ekonomikas izaugsmi un labklājību.

10. jautājums:

Lai veicinātu pārtikas nodrošinājumu un pieejamību, ES iestādēm vajadzētu:

A

Legalizēt ĢMO

10

Punkti

B

Veicināt bioloģisko lauksaimniecību

0

Punkti

C

Samazināt lauksaimniecības subsīdijas

5

Punkti

D

Aizliegt pesticīdus

0

Punkti

ĢMO legalizēšana var veicināt pārtikas nodrošinājumu un pieejamību, uzlabojot lauksaimniecības produktivitāti, palielinot kultūraugu noturību pret vides stresa faktoriem un samazinot ražošanas izmaksas.

Izvēloties “A. Legalizēt ĢMO” atzīst potenciālos ieguvumus no biotehnoloģijas pārtikas nodrošinājuma problēmu risināšanā. ĢMO var palielināt ražu, uzlabot uzturvielu saturu un samazināt vajadzību pēc ķīmiskiem pesticīdiem un mēslošanas līdzekļiem, tādējādi samazinot ražošanas izmaksas un veicinot patērētājiem pieejamākas pārtikas cenas. Iekļaujot inovācijas lauksaimniecībā, ES iestādes var atbalstīt patērētāju izvēli un veicināt ilgtspējīgu pārtikas ražošanas praksi, kas uzlabo gan nodrošinātību ar pārtiku, gan cenas pieejamību.

11. jautājums:

Lai efektīvi sagatavotos nākamajai globālajai pandēmijai, ES vajadzētu:

A

Veicināt un aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības

10

Punkti

B

Samazināt zāļu patentaizsardzības laiku

0

Punkti

C

Sniedziet vienotu katras zāles cenu visā ES

0

Punkti

D

Izveidot kopēju Eiropas veselības sistēmu

0

Punkti

No patērētāju izvēles un patērētāju brīvības viedokļa intelektuālā īpašuma tiesību veicināšana un aizsardzība ir būtiska, lai stimulētu jauninājumus un nodrošinātu savlaicīgu piekļuvi dzīvību glābjošai medicīniskai ārstēšanai un tehnoloģijām globālu pandēmiju laikā.

Izvēloties “A. Veicināt un aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības” atzīst intelektuālā īpašuma būtisko lomu medicīnas inovāciju un pētniecības virzībā. Spēcīga intelektuālā īpašuma aizsardzība stimulē farmācijas uzņēmumus un pētniekus ieguldīt vakcīnu, ārstniecības līdzekļu un diagnostikas rīku izstrādē, kas ir ļoti svarīgi, lai apkarotu jaunas infekcijas slimības un aizsargātu sabiedrības veselību. Aizsargājot intelektuālo īpašumu, ES var nodrošināt, ka novatori tiek atalgoti par viņu ieguldījumu un ka patērētājiem ir pieejami droši, efektīvi un inovatīvi veselības aprūpes risinājumi, saskaroties ar turpmākām pandēmijām.

lvLatvian